Literatūra par vīnu


Literatūra par vīnu

Mācību literatūra par vīnu – tas, protams, ir ļoti labi, bet šāda veida grāmatas tā ērti dīvāniņā pie glāzes vīna nepalasīsi. Tāda ir jālasa ar zīmuli rokā rakstot piezīmes lapu sāniņos.
Šodien noliksim piecas grāmatas jūsu grāmatplauktā. Šī nav kā “must read” literatūra, drīzāk kā draudzīgs padoms kā labi pavadīt laiku ar grāmatu un vīna glāzi rokā. Visiem, kuriem vīns nav vienaldzīgs, patiks, to varam garantēt.

Džoanna Harisa – Kazeņu vīns

Fantastiska pasaulslavenās stāstnieces Džoannas Harisas grāmata, iesakām pilnībā iegrimt tajā lasot, degustējiet šo grāmatu kā labu vīnu. Sajūtiet smaržas, garšas, aromātus. Pēc autores grāmatas “Šokolāde” mēs sapratām, ka Džoannai ir talants likt lasītājam nokļūt stāsta dzīlēs. Lasīt būs “garšīgi”, ja vien atslābināsieties un ļausiet lai iztēle izpaužas.
Interesanta detaļa: stāstījums notiek no vīna pudeles skatījuma. Kādas? Principa pēc “spoilerus” šeit nerakstīsim.
(Grāmata pieejama krievu un angļu valodās, bet mūs jau tas parasti neattur lasīt to, ko gribās, vai ne?)

Nākamās grāmatas dosim uzreiz kaudzi!

Pīters Meils – angļu rakstnieks, kurš pēc 15 gadiem reklāmas biznesā “aizbēga” uz Provansu, kur arī sāka nodarboties ar grāmatu rakstīšanu, nodrošinot savai dzīvesvietai pasaules slavu. Darbi “Gads Provansā”, “Provansa uz mūžu”, “Provansa no A līdz Z” tā izslavināja šo reģionu, ka Francijas valdība iecēla Pīteru par ordeņa Kavalieri.
Rīgā atradām četras viņa grāmatas un tās arī iesakām palasīt
“Labu apetīti – Ceļojums pa Franciju ar nazi, dakšiņu un korķviļķi”
“Gads Provansā”
“Afēra ar vīnu”
“Marseļas kapers”
Lasām bez stresa, priecājamies par pazīstamiem vīnu nosaukumiem, sajūtam atmosfēru un domīgi ik pa laikam iemalkojam no vīna glāzes. Viņa grāmatu tēli daudz dzer un ēd. Šķirstam lapas un pierakstam restorānu un kafejnīcu nosaukumus – būsim Provansā, noderēs!